KĀ LEIKOCĪTI ATŠĶIRAS NO ERITROCĪTIEM

Have a question? Ask in chat with AI!

«`html

«`

Leikocītu un eritrocītu atšķirības

1. Leikocītu un eritrocītu struktūra

1.1. Leikocītu struktūra

* Leikocīti ir baltie asinsķermenīši, kas veido aptuveni 1% no kopējā asins tilpuma.
* Tie ir lielāki nekā eritrocīti un tiem ir neregulāra forma.
* Leikocītiem ir kodols, kas var būt lobēts vai nelīmēts.
* Tie satur dažāda veida šūnu organellas, tostarp mitohondrijus, lizosomas un favus.

1.2. Eritrocītu struktūra

* Eritrocīti ir sarkanie asinsķermenīši, kas veido aptuveni 99% no kopējā asins tilpuma.
* Tie ir mazāki nekā leikocīti un tiem ir regulāra, diska forma.
* Eritrocītiem ir citoplazma, bet tiem nav kodola vai citu šūnu organellu.
* Tie satur hemoglobīnu, kas ir olbaltumviela, kas pārnēsā skābekli.

2. Leikocītu un eritrocītu funkcija

2.1. Leikocītu funkcija

* Leikocīti ir atbildīgi par imūno aizsardzību.
* Tie cīnās pret infekcijām, fagocitējot baktērijas, vīrusus un citas svešas vielas.
* Tie arī izdala citokīnus, kas ir signālmolekulas, kas regulē imūnreakciju.

2.2. Eritrocītu funkcija

* Eritrocīti ir atbildīgi par skābekļa transportēšanu no plaušām uz ķermeņa audiem un oglekļa dioksīda transportēšanu no ķermeņa audiem uz plaušām.
* Tie satur hemoglobīnu, kas ir olbaltumviela, kas saistās ar skābekli un oglekļa dioksīdu.

3. Leikocītu un eritrocītu skaits

3.1. Leikocītu skaits

* Normāls leikocītu skaits asinīs ir 4000-11000 uz kubikmilimetru.
* Leikocītu skaits var palielināties infekcijas, iekaisuma vai stresa gadījumā.

3.2. Eritrocītu skaits

* Normāls eritrocītu skaits asinīs ir 4,5-5,5 miljoni uz kubikmilimetru vīriešiem un 4,0-5,0 miljoni uz kubikmilimetru sievietēm.
* Eritrocītu skaits var samazināties anēmijas, asins zudumu vai nieru slimības gadījumā.

4. Leikocītu un eritrocītu slimības

4.1. Leikocītu slimības

* Leikēmija ir vēzis, kas sākas leikocītos.
* Limfoma ir vēzis, kas sākas limfocītos.
* Mieloma ir vēzis, kas sākas plazmocītos.

4.2. Eritrocītu slimības

* Anēmija ir stāvoklis, kad asinīs ir pārāk maz eritrocītu vai hemoglobīna.
* Sirpjveida šūnu anēmija ir ģenētiska slimība, kurā eritrocīti iegūst sirpjveida formu.
* Talasēmija ir ģenētiska slimība, kurā tiek ražots nepietiekams hemoglobīna daudzums.

5. Leikocītu un eritrocītu veidošanās

5.1. Leikocītu veidošanās

* Leikocīti veidojas kaulu smadzenēs.
* Leikocītu veidošanās process notiek aptuveni 10 dienas.

5.2. Eritrocītu veidošanās

* Eritrocīti veidojas kaulu smadzenēs.
* Eritrocītu veidošanās process notiek aptuveni 120 dienas.

Secinājums

* Leikocīti un eritrocīti ir divi galvenie asins šūnu veidi.
* Leikocīti ir lielāki nekā eritrocīti un tiem ir neregulāra forma, savukārt eritrocīti ir mazāki nekā leikocīti un tiem ir regulāra, diska forma.
* Leikocīti ir atbildīgi par imūno aizsardzību, savukārt eritrocīti ir atbildīgi par skābekļa transportēšanu no plaušām uz ķermeņa audiem un oglekļa dioksīda transportēšanu no ķermeņa audiem uz plaušām.
* Leikocītu un eritrocītu skaits asinīs var mainīties infekcijas, iekaisuma, stresa, anēmijas, asins zudumu vai nieru slimības gadījumā.
* Leikocīti un eritrocīti veidojas kaulu smadzenēs. Leikocītu veidošanās process notiek aptuveni 10 dienas, savukārt eritrocītu veidošanās process notiek aptuveni 120 dienas.

Bieži uzdotie jautājumi

1. Kādi ir galvenie leikocītu veidi?
2. Kādi ir galvenie eritrocītu veidi?
3. Kāds ir leikocītu skaita diapazons asinīs?
4. Kāds ir eritrocītu skaita diapazons asinīs?
5. Kādas ir galvenās leikocītu un eritrocītu slimības?


Добавить комментарий

Ваш адрес email не будет опубликован. Обязательные поля помечены *

Предыдущая запись SMATRA SE OCEM STAROGRČKE TRAGEDIJE
Следующая запись TAJNÝ SANTA — ČO DAŤ